13.09.2009
Andrejs Sergejevs, Interneta mārketinga kompānijas Progression direktors 

Andrejs Sergejevs ir interneta mārketinga kompānijas Progression direktors, interneta mārketinga izdevuma The Onliner redaktors un sociālo tīklu attīstītāja – uzņēmuma Forticom valdes loceklis. Iepriekš pazīstams kā sociālā tīkla One.lv mārketinga direktors, bet vēl pirms tam – biznesa izlūkošanas un komunikācijas efektivitātes novērtēšanas uzņēmuma Observer Latvija direktors.

2009. gada 17. septembrī Andrejs Sergejvs vadīs semināru interneta mārketinga kongresā Best Internet 2009.

Salīdzinoši nesen tika izveidota interneta mārketinga kompānija Progression. Kāds izaicinājums ir tās darbā?

Sākšu ar to, kādēļ Progression tika izveidots, un tas arī izskaidros, kāds ir mūsu izaicinājums. Forticom Grupā strādājot, mēs redzējām, ka daudziem reklāmdevējiem, īpaši krīzes laikā, vajadzēja ātrāk un efektīvāk uzrunāt konkrētu auditoriju, bet visā šajā juceklī klientiem nepietika laika un zināšanu, kā to izdarīt. Savukārt, starpnieki arī nevarēja palīdzēt komunicēt efektīvi. Nolēmām, ka varam un gribam palīdzēt reklāmdevējiem sasniegt nepieciešamo auditoriju, izmantojot mūsu kompetenci, nepastarpinātu pieeju un uz rezultativitāti un efektivitāti vērstu uzmanību.

Izaicinājums ir palīdzēt klientiem – maksimāli īsā laikā izskaidrot interneta mārketinga efektivitāti un priekšrocības. Daudzi joprojām mēģina izspiest efektivitāti no tiem kanāliem vai stratēģijām, kas darbojās agrāk. Taču nevar tā vienkārši gaidīt jaunus rezultātus, neko nemainot. Nevar apgalvot: „Izdarīsim kaut ko vairāk, ieguldījums būs lielāks, un gan jau arī ieguvums būs lielāks”. Tas vairs nedarbojas. Cilvēki saprot, ka efektivitāte ir nozīmīga, tās loma ir milzīga. Internets var palīdzēt, bet reklāmdevēji bieži vien joprojām pēc inerces turpina darboties tāpat, kā līdz šim.

Progression lielākais izaicinājums ir pateikt: „Jums interesē efektivitāte? Lielākā efektivitāte ir iespējama internetā” un to pierādīt. Protams, tas ir atkarīgs no mērķa, tomēr pārsvarā visiem produktiem un pakalpojumiem tā ir piemērota vide. Un cenšamies to reklāmdevējiem paskaidrot maksimāli īsā laika posmā. Tā kā mēs nezinām, kas ar valsti, ar ekonomiku būs pēc mēneša, ir jādarbojas ātri, jo, lai uzbūvētu platformu, nepieciešams laiks. Internets atļauj optimizēt cilvēku resursus, un tajā pašā laikā tos pašus rezultātus sasniegt online. Mūsu izaicinājums ir palīdzēt cilvēkiem izprast maksimāli īsā laikā, kas tas ir, kādēļ tas vajadzīgs un ko reāli var izdarīt tagad, un nevis varbūt kādreiz.

Kāda ir situācija Latvijā ar krievvalodīgajiem medijiem? Vai reklāmdevēji velta adekvātu uzmanības daudzumu komunikācijai ar krievvalodīgo auditoriju? Vai komunikācijā ar krievvalodīgo auditoriju tiek investēts proporcionāli tam, cik liela ir šo mediju auditorija?

Ņemot vērā faktus, ka Latvijā dzīvo ap 40% krievvalodīgo un Rīgā vien vairāk par pusi, turklāt Rīga ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju centrs, mārketinga budžeti arī „labajos” laikos nebija izveidoti adekvāti. Dažkārt budžetu sadalījuma attiecība bija 70:30 vai pat 90:10 par labu latviešu auditorijai.

Vai šī attiecība interneta medijiem ir tāda pati?

Aina varētu būt vēl bēdīgāka, neskatoties uz to, ka internetā var izmērīt katra komunikācijas posma efektivitāti un atdeve arī ir lielāka. Protams, katrs konkrētais gadījums vērtējams atkarībā no auditorijas un mērķiem. Līdz ar to investīciju proporcija internetā varētu būt vēl nevienlīdzīgāka.

Kādēļ tas tā ir, ja reiz mēs zinām, ka Rīgā, piemēram, ir vairāk nekā puse krievvalodīgo?

Pirmkārt, šo faktu ne visi zināja vai zina. Liela daļa cilvēku pieņem zināšanai, ka krievvalodīgo ir daudz, bet nepievērš tam padziļinātu uzmanību. Atceros, kad mēs nopublicējām Centrālās statistikas pārvaldes datus, pat daudzi klienti bija pārsteigti, ka šis skaitlis tiešām ir tik liels.

Otrkārt, ja arī zina reālos krievvalodīgās auditorijas apjomus Latvijā, tik un tā – mārketinga direktori lielajos un vidējos uzņēmumos pārsvarā ir latvieši, mārketinga nodaļās pārsvarā strādā latvieši un arī mārketinga, mediju, reklāmas aģentūrās pārsvarā ir latvieši. Līdz ar to, Latvijas mārketinga speciālistiem ir dabiski domāt tajā kontekstā, kas katram cilvēkam ir tuvāks. Tas nav slikti, tas vienkārši tā ir.

Treškārt, tie nozares speciālisti, kuri zina un saprot krievvalodīgās auditorijas lielumu, ne vienmēr vēlas vai spēj izmēģināt komunikāciju ar krievvalodīgo auditoriju, jo viņi nezina – kā. Komunikācijā ar krievvalodīgo auditoriju tomēr ir sava specifika.

Nevar vienkārši paņemt reklāmu latviešu valodā un pārtulkot?

Nē, absolūti nē. Bieži nākas dzirdēt argumentu, ka liela daļa krievvalodīgo saprot latviski. Protams, ka saprot. Vismaz lielākā daļa, un it īpaši jaunā paaudze. Taču ir liela atšķirība starp to, vai viņi saprot un vai šī reklāma viņus uzrunā. Tāpat arī latvietis var saprast krieviski, bet vai daudz būs tādas reklāmas krievu valodā, kas latvieti uzrunās? Vai latviešu jauniešus, piemēram, spēs uzrunāt reklāmas elementi – „kultūrcitāti” no krievu kino klasikas?

Progression pārstāv vairākus Forticom grupas sociālos tīklus – one.lv, odnoklassniki.ru utt. Kāda ir šo sociālo tīklu mērķa auditorija? Vai tie galvenokārt ir jaunieši?

Ne tikai jaunieši. Kā Progression mēs ietilpstam Forticom Grupā, un Forticom attīsta lielākos sociālos tīklus Centrāleiropā, Austrumeiropā un Krievijā. Forticom ir trešā lielākā kompānija pēc Facebook un MySpace, kura attīsta sociālos tīklus. Protams, vidējais interneta lietotājs kā tāds ir diezgan jauns, tomēr, ja tā paskatāmies, agrāk šis vecums bija 15-30 gadi. Tagad var apgalvot, ka 15-40 gadus veci interneta lietotāji ir tie aktīvākie. Attīstoties dažāda veida sociālajiem tīkliem un internetam vispār, internetu sāk lietot arī vecākas paaudzes cilvēki, kuri nekad agrāk nav to darījuši. Runa ir par 40 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem.

Forticom ietilpstošajos sociālajos tīklos var atrast dažāda vecuma un interešu cilvēkus. Piemēram, runājot par krievvalodīgo auditoriju, ja mēs par piemēru paņemtu Latvijas one.lv, tad aktīvākie lietotāji ir 15-35 gadus veci. Protams, var atrast arī pa kādam 50 gadus vecam lietotājam. Savukārt, odnoklassniki.ru - vēl vienā Forticom sociālajā tīklā, kuru daudz apmeklē krievvalodīgā auditorija no Latvijas, vidējais vecums būtu 35-50 gadi. Taču odnoklassniki.ru lietotāju vidū ir ievērojams skaits cilvēku līdz pat 60 gadiem, jo šim sociālajam tīklam ir atšķirīgs mērķis. Tādēļ Progression kopumā var nosegt visu svarīgākās krievvalodīgās auditorijas vecuma amplitūdu no 15 līdz 60 gadiem. Tas ir iespējams arī pateicoties faktam, ka krievvalodīgajai auditorijai šeit Latvijā nav daudz izvēles iespēju.

Tagad Progression arī ir kļuvis par Yandex un Begun oficiālo partneri kontekstuālās reklāmas jomā Baltijā. Ko tas nozīmē reklāmdevējiem un ko Jums?

Tas ļauj reklāmdevējiem sasniegt Latvijas un arī visas Baltijas valstu krievvalodīgo mērķauditoriju pašos populārākajos Krievijas interneta resursos, izmantojot kontekstuālās reklāmas sistēmu Yandex un Begun iespējas. Savukārt, mums tas ļauj palielināt Latvijas krievvalodīgās auditorijas apjomu, kuru reklāmdevēji var sasniegt ar mūsu – Progression palīdzību.

Kādas vēl iespējas reklāmdevējiem ir komunicēt internetā ārpus ierastajiem standartiem? Cilvēkiem jau sāk iestāties tā saucamais „baneru aklums”. Ko vēl bez baneriem var izmantot?

Interneta un vispār digitālās lietas ir jaunas, tām ir jāseko un jāaug līdzi. Baneri agrāk bija sava veida pionieri, bet nu visi jau zina, ka to efektivitāte ir diezgan minimāla, salīdzinot ar citām metodēm, kas tiek izmantotas internetā. Protams, arī baneris var būt efektīvs, atkarībā no situācijas un mērķa, kā arī no tā, kā to izveido.

Vēl daudzi mārketinga speciālisti nenovērtē sociālo mediju mārketingu, kur ir gluži cita dinamika un pavisam cita vide. Tas nav vienkārši internets, kur mēs tradicionālajā veidā kaut ko ievietojam. Tā ir vide, kurā ir jāiesaistās pašam un jāiesaista auditorija. Tas nav tik vienkārši – noklikšķini taustiņu uz kādas izvēlnes un parādās kaut kāds vēstījums. Cilvēki savu teritoriju sargā. Mēs visi zinām, kas notiek sociālajos medijos, blogos. Cilvēki var izvēlēties pateikt, ko viņi domā, viņi var izvēlēties skatīties to, ko viņi vēlas, un neļaut nevienam zīmolam vai kompānijai ar savu vēstījumu iekļūt viņu teritorijā.

Iespējas, ko sniedz sociālo mediju mārketings, ir dažādas un pat unikālas. Tikai, lai rīkotos, ir nepieciešams pārzināt konkrēto sociālo tīklu auditoriju. Mēs zinām šo auditoriju, zinām, kas ir šis cilvēks, – viņš vairs nav kaut kāds anonīms lietotājs. Auditorijas pārzināšana ļauj segmentēt, uzstādīt un precizēt mērķi. Efektivitātei ir liela nozīme, īpaši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Iespēja uzrunāt precīzi, izmantot arī vīrusa mārketinga (viral marketing) paņēmienus, iesaistīt auditoriju sarunās par to, kā izplatās vēstījums – tā ir pavisam jauna realitāte. Iespēju ir ļoti daudz! Reklāmdevēji – mūsu klienti tās izmanto arvien vairāk un biežāk. Tas ir dabiski, jo sociālo mediju mārketinga efektivitāte ir lielāka, nekā ievietojot tikai baneri.

Vai Jūs piedāvājat kādu konkrētu efektivitātes mērījumu?

Protams. Progression lielākā uzmanība ir vērsta uz rezultātu, jo mēs esam ieinteresēti nevis tikai projekta īstenošanā, bet mums ir svarīgs rezultāts, kuru mūsu klients iegūtu katrā no komunikācijas posmiem. To var izskaidrot līdzībās – piemēram, ir cilvēks, kas vēl ir tikai potenciāls klients reklāmdevējam, un ir ceļš, kuru potenciālais klients iziet, lai kļūtu par klientu. Reklāmdevējs katrā posmā ar viņu komunicē un cenšas cilvēku virzīt pa šo ceļu.

Līdz ar to, rezultātu analīze, novērtējums, izpēte kā tāda – tie ir ļoti būtiski elementi. Progression darbības formula, kuru arī var redzēt attēlotu grafiski mūsu mājaslapā, ir: izpēte + stratēģija + rezultātu analīze, kas pareizināta ar apmācību, = visefektīvākais rezultāts, ko reklāmdevējs var sasniegt. Internetā var precīzi izmērīt ļoti daudz lietu, kas tradicionālajos kanālos dažreiz vispār nav iespējams. Mēs liekam ļoti lielu uzsvaru uz izpēti un web analītiku, uz katra posma darbību pastāvīgu analīzi. Un arī saviem klientiem palīdzam iemācīties to saprast un izdarīt.

Savā mājaslapā Jūs sakāt, ka Progression piedāvā pakalpojumus bez starpniekiem. Agrāk Jūs strādājāt ar mediju aģentūrām, bet tagad esat daļēji pārņēmuši to funkcijas?

Viss ir atkarīgs no tā, kā uz to skatās, bet es teiktu, ka neesam pārņēmuši mediju aģentūru funkcijas, jo mums ir pavisam cits pamatbizness. Interneta mārketinga kompānija Progression ir īpaša ar to, ka pārzina, kas ir interneta mārketings, un spēcīgi pārzina krievvalodīgo auditoriju. Mēs zinām, kā jāveic katrs no darba posmiem. Protams, interneta mārketings ir salīdzinoši jauna nozare, bet mēs to pārzinām, jo mums ir ilgstoša darba pieredze gan vietējos tirgos, gan Eiropā un ASV. Mēs zinām, kā vispār interneta mārketings darbojas.

Papildus, mēs fokusējamies uz krievvalodīgo auditoriju, jo zinām, kā šī „mašīna” ir uzbūvēta. Ne tikai to, kā ar šo „mašīnu” braukt, bet arī – kā tā ir uzbūvēta, kā funkcionē, kā to uzlabot. Protams, ja kāds cits arī ko līdzīgu cenšas piedāvāt, iespējams, ka var salīdzināt, taču, manuprāt, daudzu mediju aģentūru pamatbizness ir izvērtēt, kur reklāmdevējs var reklāmu izvietot un izdevīgāk iepirkt reklāmas laukumus vai raidlaiku. Savukārt, Progression uzmanība ir vērsta uz efektivitāti un rezultātiem katrā posmā, izmantojot kā mūsu kompetenci, tā arī ekskluzīvu iespēju – nepastarpinātu pieeju Latvijas krievvalodīgajai auditorijai, kas sasniedzama Forticom Grupas sociālajos tīklos un citos krievvalodīgās auditorijas vidū populārajos interneta resursos. Šāda kombinācija nav nevienai citai Latvijas kompānijai.

Kā Jūs salīdzinātu Latvijas mārketinga līmeni ar līmeni attīstītākajās pasaules valstīs?

Vairākās jomās straujas tirgus attīstības laikā Latvijai ir veicies. Ceļu, ko daudzas attīstītās valstis ir gājušas gadiem vai pat desmit gadus, mēs esam pārlekuši pa posmiem – pa trim, četriem gadiem. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu tirgus ir ļoti jauns. Cik ilgi mums ir brīvais tirgus? 18 gadus! Tas ir par maz. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no cilvēkiem, ne tikai no izglītības kā tādas, bet – no pašiem cilvēkiem, viņu principiem, un arī, protams, no zināšanām, kuras var likt lietā. Protams, daudz atkarīgs no tirgus kā tāda, no tirgus un auditorijas specifikas.

Īpaši digitālajā, interneta mārketinga jomā ļoti daudz iespēju vēl nav novērtētas un izmantotas. Patiesībā jebkurā jomā var daudz darīt, bet interneta mārketingā – jo īpaši. Tas arī ir skaidrojams ar apstākli, ka reklāmdevēji varbūt ir gatavi komunicēt interneta vidē, bet viņiem ir bijuši vairāki starpnieki, kuru galvenais fokuss bija vērsts tomēr uz citām lietām, kas reklāmdevējam nav vissvarīgākās. Reklāmdevējam uzmanības centrā ir rezultāts, starpniekiem – kur izdevīgāk var izvietot reklāmu, neatkarīgi no tā, vai nepieciešamā auditorija tur ir vai nav. Retorisks jautājums – vai, piemēram, televīzija ir efektīvāka par internetu vai kādu citu kanālu? Protams, viss ir atkarīgs no mērķiem, bet, runājot par mērķiem, patiesībā to sasniegšanas process bieži vien ir atrauts no uzstādītajiem mērķiem.

Dažās lietās Latvija iet pa priekšu, bet citās krietni atpaliek. Piemēram, mums Latvijā tikai paši blogi kā tādi šķiet – wow! Taču ārzemēs blogošana jau pāriet citā līmenī. Mums vēl ir jāaug.

Vai esat domājuši par apmaksas sistēmu proporcionāli rezultātiem?

Ne tikai domājuši, mēs to jau darām! Atkārtošos, ka mums galvenais ir rezultāts, tādēļ arī apmaksas sistēmai ir jābūt piesaistītai klientu mērķiem un rezultātam. Līdz ar to Progression ir sava sistēma katrā posmā – no brīža, kad uzrunātais cilvēks vēl ir potenciālais klients līdz brīdim, kad viņš kļūst par klientu. Sākotnējais uzrunāšanas posms, iesaistīšanās, rīcība – katrā no šiem posmiem var piesaistīt kādu novērtēšanas kritēriju – kas ir tas, ko sagaidām attiecībā uz mērķiem – un attiecīgi konkrētajiem kritērijiem piesaistīt apmaksas veidus, apmaksas sistēmas. Tā, ka mēs to jau darām un attīstām.

Kāds ir tehniskais izpildījums Latvijā? Vai mēs varam nodrošināt labai idejai labu tehnisko izpildījumu, kvalitatīvus banerus?

Ir kompānijas, kas specializējas grafiskajā izpildījumā un ir speciālisti šajā jomā. Tie var saražot ļoti labus tehniskos risinājumus – mājaslapas, banerus u.c. Tomēr bieži nākas dzirdēt, ka gan lielās, gan vidējās kompānijas meklē veidus, kā tehnisko risinājumu atrast ārzemēs – Londonā vai vēl kaut kur citur. Tas, protams, sanāk dārgāk, tomēr risinājumus kvalitātes ziņā nevar salīdzināt. Varbūt tas ir izskaidrojams ar pieredzes trūkumu. Piemērām, Latvijā par mājaslapas izveidi tu samaksā naudu, ieguldi, bet bieži vien vairs nevari neko samainīt, ja tev nepatīk pakalpojuma sniedzēja serviss vai kvalitāte, jo viss ir uzbūvēts un atrodas pakalpojuma sniedzēja rokās. Ārzemēs ir ierasts, ka tu vari nopirkt licenci un pēc tam vari pāriet pie jebkura, un līdz ar to tā kompānija, kas tev sniedz šo servisu, piemēram, uzlabojumus mājaslapai, ir vairāk ieinteresēta sadarbībā. Šeit Latvijā tikko sāc strādāt ar izpildītāju, parādās liels risks, jo tu ieguldi vairāk un vairāk, labo nepilnības un nevari viegli aiziet pie cita izpildītāja. Kopējā aina varbūt nav tik slikta, tendence ir pozitīva, bet, ja salīdzinām Latviju ar pārējās pasaules attīstītākajām valstīm, tad mums tomēr vēl jāaug.

Vai krīze ir ietekmējusi cilvēku uzvedību internetā, interneta patēriņu?

Protams, neviens nepaliek neskarts – gan uzņēmumi, gan cilvēki. Krīzes laikos internetā kopumā un īpaši sociālajos tīklos, ko jau „labajos” laikos manījām, ziemā vai tumšajās vakara stundās aktivitāte pieaug. Tas ir dabiski. Kad cilvēkiem nav ko darīt, pastāv izklaide, internets. Internetā var sevi izklaidēt – var kaut ko paskatīties, uzrakstīt, iesaistīties sarunās.

Ekonomiskās lejupslīdes laikā proporcionāli vairāk cilvēku zaudē darbu, un viņiem ir vairāk brīva laika. Mēs redzam, ka rezultātā aktivitāte internetā pieaug. Ja tā turpināsies, tad pieaugs vēl vairāk. Krīzes ietekmē noteikti pieaug laiks, ko cilvēki pavada internetā, taču pirktspēja, protams, nepieaug. Cilvēki ilgāk izvēlas un vairāk apdomā savus pirkumus.

Vai Jūs esat pētījuši, cik daudz cilvēku pamet sociālos tīklus? Piemēram, cilvēks saprot, ka viņam ir blogs, kas ir jāraksta, viņam gribas kaut ko ierakstīt arī Twitter, draugiem.lv, one.lv, un viņš saprot, ka viņam nav laika tam visam. Ir arī tāda tendence, ka cilvēki mēdz arī pamest sociālos tīklus.

Es domāju, to nevar tā viennozīmīgi pateikt, vai viņi pamet. Lielākā daļa nevis pamet, bet lieto viļņveidīgi. Dažādā laikā ar dažādu intensitāti, arī ieturot dažāda ilguma pauzes.

Protams, pirms kādiem četriem gadiem bija ažiotāža ap sociālajiem tīkliem kā ar jebkuru jaunu lietu, bet, piemēram, tagad ir jauna ažiotāža ar mikroblogošanu. Kādreiz arī mobilais telefons bija – wow! Tagad tā ir dabiska lieta. Tagad iPhone bija – wow! Un tāpat ir ar sociālajiem tīkliem. Mēs redzam, cik daudz cilvēku it kā pamet vai neaktīvi izmanto sociālos tīklus. Tendence ir tāda, ka dalība sociālajos tīklos notiek viļņveidīgi. Dažkārt esi vienkārši noguris no komunikācijas un pamet sociālo tīklu vai arī nevis pamet, bet neesi tik aktīvs. Sociālos tīklus pavisam pamet ļoti minimāls cilvēku daudzums. Vairumā gadījumu neaktīvais lietotājs pēc kāda laika atkal kļūst aktīvs.

Mūsu rīcībā ir dati, kas liecina, ka tagad cilvēki vairāk iesaistās sociālajos tīklos. Tāpēc sociālo tīklu joma attīstās. Turklāt cilvēki aizvien vairāk iesaistās vairākos sociālajos tīklos, kuros filtrē – limitē savu aktivitāšu laiku un apjomus, selektējot tīklus, kuros viņi darbojas aktīvi, kuros – pasīvi, bet citos reģistrējas ar kādu konkrētu mērķi – iegūt informāciju, piedalīties forumā u.t.t.

Tam, ka iespēju komunicēt internetā ir daudz, nebūtu jākļūst par šķērsli ne pašiem lietotājiem, ne arī reklāmdevējiem, kas vēlas uzrunāt savu auditoriju. Lietotāji kļūst izvēlīgāki un līdz ar to precīzāk sasniedzami komunikācijai.

Kā, Jūsuprāt, tālāk varētu attīstīties interneta mediji?

Mēs redzam šo tendenci – interneta mediji ir augošs sektors. Noteikti būs saplūdums, izmantojot mobilās tehnoloģijas. Nav zināms, kādā veidā tieši, bet būs! Piemēram, Twitter gadījumā – nebija daudz tādu, kas varēja prognozēt, ka mikroblogošanas platformas varētu tā uzplaukt. Neviens nezina, kas būs pēc gada. Taču mēs ticam, ka pēc kāda laika, un tie noteikti nav kādi pieci gadi, internets kļūs par komunikācijas platformu – nevis kā papildu kanāls vai vide ar domu „nu labi, vienkārši pamēģināsim”, bet gan par pamatplatformu.

Daudz reklāmdevēju uzdod jautājumu: „Vai mums to vajag vai nevajag izmantot? Vai mēs tur būsim vai nebūsim?” Taču patiesībā jautājums ir – kādā veidā, kādā apjomā un cik drīz tie tur būs? Internets noteikti būs centrā, un citas aktivitātes būs tam apkārt. Cilvēki internetā pavada aizvien vairāk laika, jaunā paaudze it īpaši. Man liekas, internets jaunajai paaudzei ir īstā realitāte. Piemēram, mēs kā mazliet vecāki interneta lietotāji varbūt vēl šķirojam – tas ir online, tas ir offline. Jaunā paaudze vairs nešķiro.

Latvijā noteikti attīstīsies modeļi ar maksu par rezultātu. Sen vajadzēja to ieviest. Šāds apmaksas modelis ļoti daudz ticis bremzēts, jo tā izveide ir liela atbildība. Maksa par rezultātu būtu liels ieguvums, jo daudz līdzekļu ir ticis un tiek izniekots. Ņemot vērā, kāda ir situācija Latvijā un pārējā pasaulē, manuprāt, tas būs obligāts nosacījums, ka pakalpojumu sniedzējam jāuzņemas saistības kā partnerim. Progression jau tagad uzņemas. Zinu, ka ļoti daudz reklāmdevēju gaida un grib to, tādēļ arī viņi izdara spiedienu uz partneriem.

Bet tas prasa arī lielu kopdarbu – tikpat labi kreatīvs izpildījums varbūt slikts un tādēļ nebūs rezultāta.

Protams, tur jau tā lieta. Pirmkārt, uzstādījumi ir atkarīgi no paša klienta - reklāmdevēja. Vispirms ir jānosprauž skaidri un izvērtējami mērķi. Daudziem ir tie mērķi, daļai varbūt kāds aspekts pieklibo. Taču, domāju, ka klientiem ir skaidrs, kas notiek ar viņu biznesu un ko viņi vēlas sasniegt. It īpaši tagad. Varbūt ne vienmēr klients zina, kā to precīzāk noformulēt jaunajai – interneta videi, tomēr viņiem noteikti ir nepieciešamās zināšanas.

Nākamais jautājums – iesaistīt partnerus, kuri tiešām jauno vidi saprot un ir gatavi uzņemties atbildību. Un tas ir kopīgs klienta un partnera darbs. Protams, procesā ir jāiesaista arī trešās puses, kas apkalpo klientu. Mērķi var būt nosprausti precīzi, risinājums var būt labs, taču noformējums vai pat kaut kāds tehniskais elements efektivitāti var samazināt.

Nevaru spriest par citiem, bet Progression gadījumos, kad strādājam ar klientu, tiecamies procesu koordinēt, daudz darām paši. Ja klientam ir trešā puse, tad mēs koordinējam arī šīs lietas, jo Forticom sociālajos tīklos vai citos kanālos, kuros varam komunicēt ar mērķauditoriju, mēs labāk zinām, kā to izdarīt. Un, apvienojot visas sastāvdaļas, mēs varam arī pateikt, vai tas darbosies vai arī varam ar pārliecību apgalvot: „Nē, tas nedarbosies”.

Jūs esat tā arī pateikuši klientam?

Jā, ir bijuši gadījumi. Esam pat atteikušies no projektiem, kuros mēs paredzam neizdošanos, bet klients vienkārši saka: „Nē, man vajag tā!” Mēs atbildam, ka tas nedarbosies, un pārsvarā mūsu teiktajā ieklausās. Izskaidrot klientam – tas nozīmē rūpes par klientu. Mēs rūpējamies, lai klients sasniegtu rezultātu. Jo sasniegtais rezultāts ir arī mūsu pašu darba un kompetences novērtējuma mēraukla.

Klientam ir mērķis, ierobežots laiks, fiksēts budžets un, ja viņš vienkārši eksperimentēs, ja viņš nepārzina interneta vidi, tad rezultāta nebūs. Klients ir speciālists sava biznesa jomā, taču ļoti reti var padziļināti labi orientēties visās jomās. Specifiskos gadījumos, kāds ir arī interneta mārketings, nepieciešama kompetenta palīdzība. Piemēram, mēs ar Jums taču arī neesam profesionāļi visās jomās. Kad mēs klientam iesakām, kā runāt ar krievvalodīgo auditoriju, kā darboties ar sociālajiem medijiem, klients pasaka: „Forši, es uzticos!” Un tikai tad klients var izvērtēt rezultātu.

Ir arī gadījumi, kad klients pasaka: „Nē, es gribu darīt tieši tā, jo es uzskatu, ka tā vajag”. Mēs atbildam: „Nē, šajā vidē vai ar krievvalodīgo auditoriju tas nedarbosies. Vai arī darbosies ļoti minimāli. Tas efekts nebūs tāds, kādu sagaidāt. Vai tik un tā vēlaties tā darīt?”

Intervēja: Ginta Bakane, Best Marketing
Datums: Septembris 2009