Inese Kalveite, Lattelecom mārketinga direktore
20.07.2009

Inese Kalveite ir Lattelecom Mārketinga dienesta direktore. Darbu uzņēmumā sākusi 2005.gadā. Viņas vadībā notikusi dienesta reorganizācija. Par nozīmīgāko realizēto projektu uzskata Lattelecom zīmola jauna koncepta izstrādi un ieviešanu. Iepriekš vadījusi korporatīvo komunikāciju un mārketinga darbu uzņēmumā BankServiss (tagad – First Data Latvia) . Augstāko izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē , savukārt, maģistres grāds uzņēmējdarbības vadībā saņemts, absolvējot RSEBA.

Vai Lattelecom izjūt krīzi – pārdošanas apjomu un peļņas kritumu?

Ne gluži. Esam tik nodarbināti, ka īsti nezinām, kas ir krīze. Mūsu pārdošanas apjomi ir gandrīz tādi paši kā pagājušogad. Taču pieaug to cilvēku skaits, kas kavē maksājumus un ,iespējams, vairāk apdomā, kas viņiem ir vajadzīgs un par ko viņi var samaksāt. Ir cilvēki, kuri vairs nevar atļauties tik daudz kā agrāk, tomēr telekomunikācijas un internets vismaz šobrīd ir to pakalpojumu vidū, no kuriem klients nav gatavs atteikties.

Tas izpaužas digitālās televīzijas pakešu samazināšanā?

Tas attiecas gan uz internetu, gan uz interaktīvo televīziju. Viena daļa cilvēku vēl aizvien pērk. Cita vairs ne. Nepieciešams sekot līdzi izmaiņām tirgū, lai saprastu, kas notiek klientu prātos. Mēs to darām vairāk nekā iepriekš, vēlamies saprast un noskaidrot kā mainās iepirkšanās paradumi un vērtības. Mūsu datu bāze satur datus par . mājsaimniecībām nevis konkrētiem klientiem, daudzi no viņiem izmanto mūsu pakalpojumus jau divdesmit un vairāk gadus, paaudzes mainās., Mums jāiepazīst savi klienti tuvāk, lai uzrunājot mēs runātu vienā valodā. un mēs skaidri nezinām, ko uzrunājam – vai tā ir vecmāmiņa, meita vai jau mazbērni.

Cik daudz cilvēku Jūsu uzņēmumā ir nodarbināti tieši mārketingā?

Divdesmit pieci. Uzņēmumā ir marketinga dienests.

Tā varētu būt viena no lielākajām mārketinga nodaļām valstī?

Tas tādēļ, ka esam Lattelecom grupa. Lattelecom sastāv no četriem uzņēmumiem. Pirmkārt, lielākais ir Lattelecom. Vēl ir Lattelecom BPO - klientu apkalpošanas un biznesa procesu ārpakalpojumu sniedzējs. Tad vēl ir Lattelecom Technology un Baltijas Datoru Akadēmija, kura ir kā IT mācību centrs. Atsevišķs zīmols ir Citrus Solutions – tīklu būvniecība.. Esam liels uzņēmums ar apmēram trīs tūkstošiem darbinieku. Arī mūsu tirgus ir liels. Tātad, kā jau minēju, esam piecas kompānijas, un Lattelecom mārketinga nodaļa strādā sniedz servisu visiem Lattelecom grupas uzņēmumiem. ar tām visām. Negribētu gan teikt, ka mēs būtu tāda kā iekšējā aģentūra, jo mūsu uzdevumi ir atšķirīgi. Marketinga darbinieki ir iesaistīti visu trīs segmentu – patērētāju, mazo un vidējo uzņēmumu un korporatīvo klientu segmenta darbā. Sadarbība ar pakalpojumu vadību un pārdošanu sākas jau tajā brīdī, kad kopā plānojam kādus produktus un pakalpojumus gatavojamies izvērst. Pēc tam seko marketinga un komunikāciju stratēģijas un taktikas izstrāde un realizācija. izstrāde un taktisko uzdevumu veikšana, sadarbība ar aģentūrām. Ir sabiedriskās attiecības, iekšējā komunikācija, tirgus izpētes daļa. Grupā vēl Mums ir divi atsevišķi zīmoli – 1188 un portāls Apollo.

Kas ir Jums lielākais izaicinājums savā amatā?

Man patīk, ja spējam rast labākos risinājumus cilvēkiem. Pirms trim gadiem mēs sākām piedāvāt mājas komplektu. Tas bija pirmais produkts, kas ievērojami atšķīrās no visa, ko līdz tam bija piedāvājis Lattelecom vai konkurenti – internets, telefona sakari un televīzija. Ja kāds projekts kļūst veiksmīgs, pārņem gandarījums. Ikdienā daudz laika pavadu sarunājoties un diskutējot ar kolēģiem. Mēs viens otram piespēlējam daudz dažādu ideju, un ja ir iespēja, atnākt pie pārdevējiem, pārliecināt viņus, ka lietas var vai vajag darīt mazliet citādi, tas man liek justies gandarītai, ka esmu šeit.,

Tas vairāk sanāk vadības un menedžmenta nekā mārketinga jautājums, jo Jūs esat dienesta direktore.

Jā. Mums ir vadības komanda, kura sastāv no valdes locekļiem, meitas uzņēmumu vadītājiem un galveno funkciju vadītājiem, tajā skaitā marketinga. Mēs esam tie, kas izstrādā kopējo uzņēmuma stratēģiju, un lielākais izaicinājums būt godīgiem pret sevi un saprast, ka daudzas iepriekš plānotas lietas tagad vairs nestrādā kā iecerēts, ka jābūt elastīgiem un jāspēj reaģēt uz izmaiņām.

Jūs minējāt par veiktajiem izpētes darbiem. Vai varat pastāstīt ko tuvāk? Es nekad neesmu saņēmusi nevienu Lattelecom aptaujas anketu, lai gan esmu Lattelecom klients, tāpat kā mana ģimene.

Latvijā ir 2.3 miljoni iedzīvotāju, un katram mēs nevaram pavaicāt. Parasti veicam kvantitatīvās un kvalitatīvās izpētes, balstītas uz mūsu zīmolu, produktiem un kampaņām – vai tās ir atpazīstamas, vai cilvēki uztver vēstījumu. Mēs sekojam savas reputācijas reitingiem. Kad gatavojamies piedāvāt jaunu produktu, vienmēr veicam izpēti. Vēlamies saprast, vai tas ir īstais tirgus, īstais segments. Mēs tērējam aptuveni 100 000 latus gadā dažāda veida pētījumiem un tirgus analīzei. Īpaši šogad, kad mums ir vairāki jauni produkti, piemēram, virszemes televīzija, interneta optiskais tīkls. Mums ir jāsaprot, kādā virzienā attīstīties – vai tas ir pareizais piedāvājums, vai tā ir īstā cena, vai cilvēki par šādām lietām domā un ir gatavi tās pirkt.? Šogad mēs esam uzsākuši jaunu klientu apmierinātības pētījumu , tā devēto NPS ( net promoter scor), kura ietvaros klientiem uzdodam tikai vienu jautājumu – vai viņi ieteiktu lietot mūsu pakalpojumus? Ne tikai izpēte ir mainījusies, esam mainījuši kopējo uzņēmuma stratēģiju un šobrīd uzmanības centrā ir klients.

Tātad galvenais mērķis ir, lai Jūsu klienti būtu apmierināti un varētu ieteikt Jūsu pakalpojumus saviem draugiem?

Jā. Un Net Promoter Score, atspoguļos visu Lattelecom klientu viedokli par uzņēmumu un tā biznesa izaugsmes perspektīvi Lattelecom ir liels uzņēmums – strādājam gan ar masām, gan ar vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, gan ar korporatīvajiem klientiem - mums ir jāatrod kopsaucējs klientu apmierinātībai un jāseko kā tas ietekmēs mūsu uzņēmumu kopumā. Ir daudz nianšu. Mēs, protams, vērojam mūsu konkurentu darbību, salīdzinām pakalpojumu cenas. Mēs vēlamies saprast, kas notiek visos Latvijas reģionos un pilsētās

Bet Jūs neizmantojat nevienu no jaunajām un populārajām 'smadzeņu skanēšanas' metodēm?

Nē.

Tas ir arī samērā dārgi..

Tas ir dārgi, un es tam īsti neticu. Manuprāt, pie klientapircēja jānonāk caur sirdi un prātudvēseli, nevis caur smadzeņu skanēšanu. Mēs vēlamies uzzināt ļoti konkrētas lietas – ko cilvēki domā par mūsu produktiem, zīmoliem, kampaņām un vēstījumiem. Un to mums palīdz izdarīt lielākās Latvijas pētījumu aģentūras, izmantojot tradicionālas un drošas pētījumu metodes.

Vai Jūs iepriekš izmēģināt savas reklāmas?

Ļoti reti. Iespējams, tas liecina par sliktu plānošanu. Bet šādi testi parasti ir labi jāsagatavo.

Lasīju kādas izpētes rezultātus, ka šāda reklāmu iepriekšēja izmēģināšana īsti neattaisnojas.

Es strādāju Lattelecom četrus gadus, un sākumā, kad plānojām mūsu zīmola maiņu, tad mēs to izmantojām, tomēr es īsti neticu šādiem rezultātiem. Rezultāti ir tad, kad produkts tiek vai netiek pirkts, kad vēstījums tiek vai netiek saprasts. Un tad vienmēr var veikt uzlabojumus nākamajā kampaņā. Šobrīd, pirms optiskā interneta piedāvāšanas, mēs veicām testus pāris fokusa grupās, taču vēstījumi tajās nebija gluži tādi, kādus tagad izmantojam reklāmās. Vairāk pārbaudījām virzienu. Vai cilvēki sapratīs, ja runāsim par megabaitiem? Vai viņi sapratīs, ja runāsim par jaunu pieredzi un iespējām, kuras paver internets?

Lietuvā un Igaunijā vecās telekomunikāciju kompānijas ir pilnībā nomainījušas savus nosaukumus. Arī vairākās citās valstīs vārds telecom vairs nefigurē kompāniju nosaukumos. Tie bieži ir dažādi tēlaini nosaukumi. Tehnoloģiskā pieeja mainās. Un tomēr Jūs esat saglabājuši savu nosaukumu. Kādēļ?

Ir vairāki iemesli. Pirmkārt, vēsturiskais aspekts. Mēs gribējām būt un mēs arī esam Latvijas kompānija. Mūsu saknes ir Latvijā, un mēs vēlamies to saglabāt. Otrkārt, tai laikā, kad sākām domāt par sava zīmola pārmaiņām, parādījās arī Reputācijas tops( es neliktu akcentu uz Reputācijas topu, vairāk uz atpazīstamību.), un tajā mēs ierindojāmies starp desmit reputācijas līderiem Latvijā. To nevarēja tā vienkārši neņemt vērā. Mēs veicām nopietnu izpēti, bija Toreiz bija vairāki izvēles varianti, tomēr nolēmām palikt pie šī paša nosaukuma. Mēs tikai nomainījām burtu „K” pret burtu „C”, lai zīmolam piešķirtu mūsdienīgu un starptautisku skanējumu. Izmainījām logo.

Latvijā ir vairāki uzņēmumi ar tādiem nosaukumiem kā Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš, Latvijas Gāze. Mēs esam pavisam atšķirīgi.. Telekomunikācijas apjomu ziņā vēl aizvien ir lielākais pakalpojumus, ko piedāvājam. Pētījumi parāda, ka tas no mūsu puses bija pareizs lēmums un virziens, jo mūsu tēls, zīmola atpazīstamība un lojalitāte paaugstinās katru gadu.

Tā ir interesanta tēma. Lielie uzņēmumi, piemēram, bankas, nesen ir mainījušas savus nosaukumus. Es precīzi nezinu par rezultātiem Latvijā, bet esmu redzējis Igaunijas rādītājus. SEB un Swedbank – divas bankas, kas vēl nesen saucās savādāk – abas ir saglabājušas savu atpazīstamību. Tās bija Top5 pirms nosaukuma maiņas, un tās ir Top5 tagad. Šķiet, nosaukumam un logo cilvēku acīs nav tik izšķirošas nozīmes. Varbūt savādāk ir ar šo uzņēmumu darbiniekiem. Taču klienti domā: „Ok, tā ir tā pati ēka, kur esmu gājis līdz šim, tā pati banka. Agrāk bija zilā krāsā, tagad ir oranža, varbūt rīt būs sarkana”.

Es piekrītu, taču gribētu uzsvērt arī kādu atšķirību. Proti, banku cilvēks var izvēlēties. Banku ir iespējams mainīt, tāpat arī mobilā telefona operatoru. Ar Lattelecom daudzi klienti ir kopā vēl no laikiem, kad par pakalpojumu nevajadzēja maksāt un kad nepastāvēja citas alternatīvaes, un viņi mums ir svarīgi. Piekrītu, ka logo vai zīmols kā tāds nepasaka neko un Lattelecom gadījumā mēs vispirms izmainījām biznesa stratēģiju un tikai tad sekoja pārmaiņas zīmolā, lai atspoguļotu notikušās pārmaiņas uzņēmuma darbībā. Vēlējāmies paturēt labāko no agrākiem laikiem, bet pievienot jaunu domāšanu, jaunus produktus un modernas lietas.

Cik daudz Jums šobrīd ir interaktīvās televīzijas abonentu?

Precīzu skaitu nepateikšu, bet apmēram 26 – 27 tūkstoši.

Es neesmu iepazinies ar sīkumos, taču ir runas par TNS un TV metrisko sistēmu. Daudzi cilvēki apgalvo, ka telekomunikāciju kompānijām būtu daudz labāka iespēja novērot, ko cilvēki skatās, jo tām ir daudz vairāk tam piemērotu digitālo iekārtu. TNS šo cilvēku mērītāju daudzums varbūt ir ap tūkstoti. Jums ir 27 tūkstoši. Tas varētu būt daudz labāks izpētes veids. Šis skaitlis, protams, palielināsies, kad digitālā televīzija kļūs par standartu – pēc gada vai tamlīdzīgi. Katram būs šāda ierīce. Protams, būs cilvēki, kas vēl izmantos tradicionālo televīziju, tomēr digitālās televīzijas abonentu skaits noteikti ievērojami pieaugs. Vai esat apsvēruši šo ierīču izmantošanu auditorijas pētījumiem?

Mums ir daudz ideju par interaktīvās un virszemes televīzijas attīstību, bet ir jāiet uz priekšu soli pa solim. Šajā projektā ir daudz lietu, kas ir jaunas arī mums pašiem, ko pirms mums Latvijā un pat Eiropā neviens vēl nav darījis.. Dažas idejas mēs esam apsprieduši. Teorētiski tas ir iespējams.

Kā Jūs raugāties uz iepirkšanās paradumu izmaiņām? Vai cilvēkiem aizvien vajadzēs fiksētās telekomunikācijas? Mūsdienās, mobilie operatori piedāvā izmantot internetu caur mobilo telefonu. Ātrums, ja ne vienāds, tad vismaz ir līdzīgs, tas uzlabojas. Cilvēki var izvēlēties starp mobilo un fiksēto līniju. Un ja mobilās līnijas ātrums un cena apmierinās cilvēkus, tad Jūs nonāksiet pavisam jaunā cīņas laukā ar jauniem pretiniekiem?

Īstenībā, tas nav nekas jauns. Šī cīņa sākās pirms gadiem trijiem. Piemēram, šovasar mēs piedāvāsim mobilo internetu, kurš ir ļoti līdzīgs mobilo operatoru piedāvātajiem. Robežās starp pakalpojumiem tiek nojauktas. Taču man ir viedoklis par „fiksēto” balsi. Pirms trim gadiem gribējām likt vairāk uzsvaru uz zīmolu, un parastās telefonu sakaru līnijas palika mazliet ēnā. Mēs gribējām izmainīt uzņēmumu pilnībā, padarot to modernāku un mūsdienīgāku. Ja paskatāmies šobrīd, uz tendencēm Latvijas tirgū – kā cilvēki maina savus paradumus, kā pārdomā, ko tie var vai nevar atļauties – fiksētā līnija ir ieguvusi lielāku nozīmi nekā pirms trim gadiem. Jo tā ir lēta. Ir daudz lētāk veikt starptautiskos zvanus no fiksētās līnijas uz fiksēto vai mobilo nekā no mobilās uz fiksēto vai mobilo. Mājas komplekta ietvaros vietējās sarunas ir vispār ir bezmaksas. Labajos laikos cilvēki lietoja mobilo telefonu, nedomājot par izmaksām. Šobrīd cilvēki sāk par to domāt. Nesen mēs īstenojām starptautisko zvanu kampaņu, jo mūsu mājas komplektā ir iekļauts ļoti izdevīgs piedāvājums – zvanīt uz 22 valstīm tikai par 10 santīmiem minūtē. Tas ir ļoti lēti, trīs vai četras reizes lētāk nekā piedāvā mobilie operatori. Šī bija budžeta ziņā ļoti maza kampaņa, taču tai izdevās palielināt starptautisko zvanu skaitu. Cilvēkam ir jāatgādina laiku pa laikam – apstājies un padomā par labāko vai lētāko risinājumu! Vēl viena lieta, kas vismaz man ir svarīga: mobils – tas ir, kad es pati esmu mobila, kad esmu birojā, kad vēlos būt visur pieejama pretēji mājām. Lattelecom piedāvājums ir domāts mājām mēs jau tur esam, un ceru, ka šo teritoriju saglabāsim. Mūsu konkurenti nāk uz mājām, uz daudzdzīvokļu ēkām un piedāvā, piemēram, 100 Mbit internetu, un šo ātrumu pēc tam sadala uz 50 dzīvokļiem. Bet mēs esam aizgājuši tālāk. Mēs ejam uz katru dzīvokli un piedāvājam 100 Mbit internetu katrā dzīvoklī. Mūsu konkurenti var sacensties ar mums, kad cilvēks ir ārpus mājām. Kad cilvēks ir mājās, tā ir vieta priekš Lattelecom pakalpojumiem.. Mums ir internets, interaktīvā televīzija caur interneta kabeli, mums ir virszemes televīzija, optiskais interneta tīkls. Visas lietas mājām. Un mēs nebaidāmies no Skype, jo lai lietotu Skype, arī ir vajadzīgs labs interneta pieslēgums.

Kāda ir Jūsu pieredze vai domas attiecībā uz interneta mārketingu? Vai Jūs aizvien vairāk pārvirzāt savu budžetu uz internetu?

Jā. jau apmēram pusotru gadu, esam pievērsuši nopietnu uzmanību mūsu mājas lapai un visam, ko varam veikt saistībā ar digitālo mārketingu. Rezultāti ir ļoti labi. Ja salīdzināt tradicionālo mārketingu un summu par kādu tu iegūsti jaunu klientu vai veicini produkta pārdošanu, tad teiksim tie ir divdesmit lati par klientu. Ar digitālā mārketinga metodēm ir iespējams pārdot pat par pieciem santīmiem, un tam ir jēga. Mūsu komandā šobrīd ir nodarbināts viens speciālists, kas visu uzmanību velta digitālajai videi. Mēs izmantojam gan Twitter, gan daudzus citus sociālos tīklus. Mēs cenšamies visur būt ik dienas un sekot līdzi notiekošajam. Mums ir vairākas labas idejas saistītajam (affiliate) mārketingam un tam, kā īstenot šīs lietas, kuras varbūt ir pilnīgi jaunas šeit Latvijā, bet mēs jau tiešām zinām, ko ar to gribam panākt. Mūsu mājas lapas ikmēneša apmeklētāju skaits šobrīd ir sasnidedzis vairāk kā četrus simtus tūkstošus. Pirms tas bija ap piecdesmit – sešdesmit tūkstošiem, jo nekā daudz mājas lapā nebija. Tagad ir iespēja apskatīt mūsu veikalu, redzēt, kādu tehniku un pakalpojumus mēs piedāvājam. Visus pakalpojumus ir iespējams iegādāties internetā. Mums ir pašapkalpošanās sistēma ar nosaukumu Mans Lattelecom, caur kuru vairāk kā 150 000 cilvēku saņem rēķinus caur e-pastu. Šī tendence kļūst aizvien populārāka. Pavisam nesen, pirms divām vai trijām nedēļām, mēs atklājām arī foruma sadaļu, kurā ikviens var vaicāt par jebko, kas notiek uzņēmumā, ieskaitot produktus, cilvēkus vai mūsu vadību. Šī mijiedarbība var notikt katru dienu. Mēs šobrīd zinām, ko vēlamies sasniegt. Zinām šīs iespējas un kā ar tām strādāt. Tas nav tikai mārketinga jautājums, tas vairāk ir jautājums par šīm iespējām un paņēmieniem – kā tos izmantot, kā tiem sekot internetā.

Tātad Jūs izmantojat jaunos mediju kanālus, tomēr strādājat arī ar mediju aģentūrām?

Jā, jo kā jau iepriekš minēju, mums ir jāpievērš liela uzmanība klientiem. Daļa klientu tiešām gandrīz vai dzīvo internetā, bet ļoti lielai daļa tomēr vēl pietrūkst viselementārāko prasmju attiecībā uz internetu un datoru. Mēs tiešām vēlamies kaut ko darīt arī šiem cilvēkiem. Pērn rīkojām īpašu kampaņu Pieslēdzies, Latvija!, kurā meklējām šos cilvēkus. Cilvēkam, kurš māk apieties ar datoru un internetu, bija jāatrod kāds, kurš nemāk. Pēc tam bija jāuzraksta mazs stāstiņš un jāiesūta mums. Atklājām, ka liels daudzums cilvēku vēl tiešām dzīvo pagājušajā gadsimtā un nezina tikpat kā neko. Īpaši cilvēkiem attālākajos reģionos nav zināšanu par internetu un datoru, kuras mēs izmantojam katru dienu. Tādēļ mēs joprojām izmantojam medijus, jo ar tradicionālajiem medijiem mēs tomēr varam uzrunāt plašu cilvēku loku.

Ko Jūs domājat par kopējo aģentūru līmeni Latvijā – sabiedriskās attiecības, mediju aģentūras, radošās aģentūras?

Tā kā mēs nestrādājam ar sabiedrisko attiecību aģentūrām, par tām man viedokļa nav. Radošās aģentūras? Pagājušajā gadā rīkojām konkursu, kurā piedalījās astoņas aģentūras, un pēc visa, ko tās stāstīja un demonstrēja, es nejutos pārāk iepriecināta. Ir pāris spilgtas aģentūras, bet kopumā pietrūkst spēcīgu ideju.

Kas bija galvenā problēma? Aktivitāte, stratēģija?
Stratēģiskā domāšana, un pēc tam ielikt šo stratēģisko vēstījumu radošajā. Tās šķita kā divas atsevišķas lietas.

Bieži nākas sastapties ar to, ka aģentūrām ir viena laba ideja, bet tā nav nekam piesaistīta..

Pērn mums nācās sastapties ar vairākām problēmām. Šķita, ka tirgū kaut kas ir noticis, ka ir labu radošo ideju trūkums. Šogad kopā ar savām aģentūrām esam atraduši jaunu pieeju lietām. Uz īsu darba sesiju aicināju arī divas starptautiskas grupas uz Rīgu, un tad tiešām atklājas, cik ātrs un labs var būt risinājums, atrodot īstās idejas.

Tās ir aģentūras vai..

Aģentūru pārstāvji, kas šobrīd ir freelance.

No kurienes?

Beļģi un islandieši. Viņiem arī ir krīze, savās mājās nav tik daudz darba. Līdz ar to ir gatavi sniegt lētākus pakalpojumus, ievērojami lētāk par dažām vietējām aģentūrām.

Patiešām? Interesanti, jo vietējās aģentūras uzskata, ka ir gana labas, lai pārdotu savus pakalpojumus ārvalstīs.

Dažas var, tomēr mūsu situācijā ar mūsu vajadzībām šāds risinājums izrādījās pieņemamākais.

Vai aģentūra no Beļģijas spēj izprast mūsu mentalitāti?

Mans uzskats ir, ja radošie cilvēki ir profesionāli, viņi ļoti īsā laikā var izprast situāciju, uzdodot īstos jautājumus un saņemot īstās atbildes. Dzīves būtība taču ir līdzīga, atšķiras forma nevis saturs… Pamatlietas tomēr ir līdzīgas.

Zinu, ka Jums patīk lasīt grāmatas. Vai tam šobrīd atliek brīvais laiks?

Jā, man ļoti patīk lasīt. Protams, gribētos to darīt daudz vairāk. Ja es vai kāds no maniem kolēģiem ir izlasījis ko vērtīgu, mēs to pārrunājam, un uzskatām par nepieciešamu sniegt šādu iespēju arī cilvēkiem Latvijā. Lūk, “The World Is Flat» būs otrā grāmata, kuru Lattelecom plāno izdot latviski. Tam būtu jānotiek septembrī.

Intervēja: Hando Sinisalu & Ginta Bakane, Best Marketing
Datums: Jūnijs 2009