08.06.2009
Zane Eniņa, Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja 

 
Foto: Rimi Dabas tirgū

Zane Eniņa apguvusi sabiedrisko attiecību jomu LU Sociālo zinātņu fakultātē un strādājusi šajā nozarē 10 gadus - pārsvarā būvniecības un skaistumkopšanas jomās. Pirms trim gadiem nokļuvusi mazumtirdzniecībā un šobrīd vada mārketinga un sabiedrisko attiecību departamentu nozares lielākajā uzņēmumā Rimi Latvia. Zināšanas papildinājusi Rimi Biznesa skolā, kas izveidota sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu, un tika absolvēta pērnā gada nogalē.

Kas ir Jūsu lielākais izaicinājums mārketinga menedžeres darbā? Kas Jūs naktīs uztur nomodā?

Mēs esam 5000 darbinieku, un mums ik nedēļas ir 1.7 miljoni klientu. Kā ik nedēļas likt 1.7 miljoniem pircēju būt gandarītiem? Darbs šeit, līdzīgi kā tirdzniecības centra Spice devīze, ir „katra diena kā notikums”. Katra diena ir citādāka - nav tādu brīžu, kad varam apsēsties, atviegloti nopūsties un teikt, ka viss ir paveikts. Mēs sākam gatavot mārketinga kampaņas vairākus mēnešus iepriekš. Kad vienas sagatavošana ir beigusies, nākamā jau ir zināmā gatavības stadijā, un tad nākamā. Katrai akcijai, kas pamatā mainās ik pēc divām nedēļām, ir jāsagatavo klientu avīze, mēdiju kampaņa. Paralēli tām ir īstermiņa lojalitātes akcijas un citas mārketinga aktivitātes. Darba un informācijas daudzums ir neticams! Protams, mūsdienās ikviens mārketinga menedžeris arī sēž un domā, kā piesaistīt klientus, ko vēl izdarīt, ko klienti meklē. Reizēm var ienākt galvā paša skatījumā lieliska ideja, bet klienti nemaz nedomā, ka tā ir īpaši spoža. Ir jāstrādā dažādos virzienos, jāizpēta dažādas jaunas lietas un tad jāskatās, kas notiek. Mūsu mātes kompānija ICA ir uzkrājusi daudz vērtīgu zināšanu, un mums nav vienmēr jākļūdās pašiem. Mēs vienkārši varam viņiem pavaicāt, vai tā ir laba ideja, un viņi atbild: „Nē, mēs to jau pirms desmit gadiem izmēģinājām. Muļķības. Tas nestrādās.” Protams, mēs ņemam vērā tirgus atšķirības, tomēr kopējās tendences ir līdzīgas.

Runājot par Rimi lokālo un reģionālo mārketingu, cik daudz Jūs darāt neatkarīgi, cik daudz sadarbojaties ar citām valstīm? Kurās valstīs Rimi darbojas – Baltijas valstīs, kur vēl?

Zīmols ir pazīstams arī Norvēģijā, taču, attiecībā uz sadarbību, pārsvarā ir jārunā par Baltijas tirgu. Mēs, protams, saņemam zināšanas un informāciju no ICA visās valstīs, tomēr ikdienas sadarbības līmenī runa ir par sadarbību Baltijas mērogā. Baltijas valstīs ir gan daudz kopīgā, gan arī pietiekami daudz atšķirību. Visās valstīs veikalu dizains ir vienots, darbojas trīs formātu veikali - ar Rimi zīmolu strādā hipermārketi un lielveikali, bet zemo cenu veikali nes Supernetto vārdu Latvijā un Lietuvā, kā arī Säästumarket Igaunijā. Logo tiem ir vienāds, atšķiras tikai vārds, jo igauņu nosaukums nozīmē „zemas cenas”, un tam jau bija spēcīgs zīmols Igaunijā, tādēļ tika nolemts to nemainīt.

Attiecībā uz mārketingu mēs varam nodalīt lokālās kampaņas un Baltijas mēroga kampaņas. Šobrīd spēcīgākais Baltijas mēroga kampaņas piemērs ir Tudiš-pīp, kura ir populāra arī Igaunijā un ir saņēmusi vairākas mārketinga balvas. Šī kampaņa ir gandrīz identiska visās trijās valstīs – tās pati devīze, krāsas, mūzika. Kampaņas produkti, protams, mēdz atšķirties. Ir internacionāli zīmoli, piemēram, Pampers vai dažādi veļas pulveri, bet katrā valstī noteikti būs arī vietējo ražotāju produkti. Kā vēl vienu piemēru Baltijas mērogā varu minēt private label kampaņu. Lai gan privāto preču zīmju stratēģija ir nevis piedāvāt atlaides, bet zemu ikdienas cenu, pašlaik ir ļoti piemērots brīdis tos izmēģināt, jo cenas ir lieliskas. Baltijas mēroga kampaņas ne vienmēr sakrīt pēc laika periodiem, var būt nelielas atšķirības. Piemēram, šo akciju mēs Igaunijā sāksim mazliet vēlāk – jūnijā.

Kā Jūs koordinējat mārketinga aktivitātes? Tas ir kolektīvs darbs, Jūs sanākat kopā un apspriežaties, vai tomēr tas tiek izlemts vienā centralizēti vienā valstī un pārējās valstis par to vienkārši tiek informētas?

Pirms vairākiem gadiem mums bija Baltijas koordinators, bet nu jau aptuveni divus gadus mēs strādājam savstarpēji sadarbojoties. Parasti, saskaroties ar situāciju vai problēmu, saprotam, kas mums ir nepieciešams, uzrakstām brīfu un organizējam tenderi Baltijas aģentūrām. Tā bija arī ar Tudiš-pīp pirms diviem gadiem. Mēs uzaicinājām daudzas aģentūras no visas Baltijas, un izvēlējāmies labāko no katras valsts, kas prezentēja izstrādātās koncepcijas augstākajai vadībai. Uzvarēja Igaunijas koncepcija Tudiš-pīp, un tālāk jau bija vairs tikai tehniski jautājumi, kā to katrā valstī ieviest un organizēt.

Vai, balstoties uz savu pieredzi, varat pastāstīt, kā atšķiras pircēju paradumi Baltijas valstīs? Kādas galvenās atšķirības Jūs varat novērot savos veikalos?

Nedomāju, ka ir milzīgas atšķirības. Dažas, protams, ir, taču mēs tomēr nedzīvojam tik atšķirīgās pasaulēs mentalitātes, ģeogrāfisko vai ekonomisko apstākļu ziņā. Iepirkšanās paradumi un tas, kā cilvēki uztver lietas, ir diezgan līdzīgi. Šogad ir piemērots laiks atlaidēm. Pirms gada vai diviem akcijas preces veidoja apmēram 10%, reizēm 15% no kopējā preču klāsta. Šodien mums nav nevienas kampaņas, kurai šis rādītājs būtu mazāks par 20%. Kad nāk klāt Tudiš-pīp vai vēl kāda cita kampaņa, rādītājs jau sasniedz 30% vai dažreiz pat 40%. Un tā notiek visur. Jāatzīmē, ka cilvēki nemēģina ietaupīt uz kvalitātes rēķina. Viņi vēl aizvien vēlas izmantot augstākās kvalitātes preces un zīmolus, bet tajā pašā laikā viņi vēlas arī ietaupīt - ja cilvēkam nav naudas, viņš veikalā nemeklē lētu desu, bet gan labu desu ar atlaidēm.

Tudiš-pīp kampaņa ir veiksmīga Igaunijā. Kā tā ir vērtējama Latvijā?

Ļoti veiksmīga. Es pat teiktu, ka tā ir visspēcīgākā kampaņa, kas nav saistīta ar sezonāliem aspektiem. Tā aizvietoja citu spēcīgu kampaņu Mamuti, kura arīdzan bija populāra visā Baltijā. Tudiš-pīp kampaņa ir sasniegusi ļoti augstu atpazīstamības līmeni Latvijā tas ir 98%.

No otras puses, runājot ar mārketinga un reklāmas cilvēkiem, nākas secināt, ka viņi visi ir mazliet apmulsuši attiecībā uz šo kampaņu. Var redzēt, ka tās rezultāti ir labi. Bet viņi aizvien saka – tā taču ir viena traka kampaņa! Pirms dažām nedēļām runāju ar kādas lielas mēdiju aģentūras direktori, un viņa tikai sarunājoties ar mani esot sapratusi, ko tāds Tudiš-pīp vispār nozīmē. Cilvēki droši vien ir redzējuši reklāmu un kampaņas simbolu, viņi saprot, ka tas ir Rimi, ka šī ir Rimi kampaņa, un viņi apmeklē veikalus. Bet pašas kampaņas nozīme – kā to īsti saprast? Pieļauju, ka daudziem cilvēkiem par to vēl aizvien nav skaidrs. Rodas filozofiskas dabas jautājums: Vai Jūs zem sava logo varat likt apakšā jebko, un cilvēki tik un tā dosies uz Jūsu veikaliem?

Es varu piekrist, ka ne katrs Latvijā vai Baltijā saprot, ko tas nozīmē. Draugi man ir uzdevuši simtiem jautājumu – ko tas nozīmē? Cilvēkiem, kuri nav redzējuši TV reklāmu, kurā apjomīgas preces ar skaņu „Tudiš” tiek novietotas uz kases lentas un pēc tam noskanētas ar skaņu „Pīp”, ir grūti saprast, ko šis skaņu salikums nozīmē. Taču galvenais mērķis ir piesaistīt cilvēku uzmanību un rosināt ļaudis apmeklēt veikalus. Mēs neplānojam šogad kampaņu apturēt, tā vēl kādu laiku turpināsies. Interese pieaug, cilvēki mēģina noskaidrot, ko tas nozīmē. Man ļoti patika klientu reakcija, kad šo kampaņu pirmoreiz uzsākām, jo reakcija bija ar attieksmi – vai nu šo kampaņu mīlēja vai ienīda. Tā bija pirmā reize, kad klienti mums rakstīja, lai apturam šo reklāmu radiostacijās, jo viņi gandrīz ir salauzuši savus radio. Tomēr mēs saņēmām arī daudz pozitīvu atsauksmju, ka beidzot ir parādījies kaut kas spilgts. Domāju, tādēļ arī tieši šī koncepcija uzvarēja.

Tas ir kā Stockmann Trakās dienas. Tajā pašā laikā tiek runāts, ka kopumā visām radošajām idejām tomēr jābūt neitrālām. Neatkarīgi no tā, vai es paņemu laikrakstu, klausos radio vai skatos TV, idejai jābūt skaidrai. Manuprāt, tā ir Tudiš-pīp problēma, ka ja kāds nav redzējis TV reklāmu, tad tā visa jēga ir grūti saprotama. Vai ir svarīgi saprast? Es saprotu, ka atpazīstamība ir plaša.

Pirmajā reizē mēs izmantojām vides reklāmu, lai ieintriģētu pircējus, un tajā bija redzams tikai kampaņas simbols un devīze Tudiš-pīp, un šīs kampaņas sākuma datums toreiz bija 1.aprīlis. Cilvēki varēja nodomāt, ka tuvojas kāds liels joks. Šobrīd mēs tikpat kā vairs nelietojam vienu pašu simbolu un devīzi, klāt rādām arī piedāvājumus. Vai tas būtu veļas pulveris par izdevīgu cenu, tualetes papīrs, siers vai kūka – pat ja cilvēks līdz galam nesaprot devīzi un skaņu, viņš redz piedāvājumu, viņš redz atlaidi un iemeslu doties uz Rimi. Cerams, pēc gadiem desmit ikviens zinās, ko tas nozīmē. Tas jau ir, tā teikt, nonācis folklorā. Reiz biju ceļojumā kopā ar paziņām, kuri nezināja, ka strādāju Rimi. Viņi sāka fotografēties, un sauca: „Smaidiet! Tudiš-pīp!”, kas man bija liels pārsteigums. Šī devīze jau ir iesakņojusies cilvēku ikdienā, un tas bija viens no kampaņas mērķiem.

Vēl viens diskutabls temats ir privātās preču zīmes jeb private labels. Man kāda igauņu pārtikas zīmola pārstāvis pēc sarunām ar Rimi iepirkumu menedžeri sūdzējās, ka viņam esot sajūta, ka šajā supermārketu laikmetā tīru igauņu vai latviešu pārtikas zīmolu nākotne ir apdraudēta privāto preču zīmju dēļ, jo tā ir tikpat labas kvalitātes prece, kā zīmolu, un parasti lētāka. Un iepirkumu menedžeri parasti ir internacionāli cilvēki, kuriem trūkst praktiskās saiknes ar vietējo, un viņš nopietni apsverot pamest savu vietējo zīmolu, lai uzsāktu ražot produktus ar privāto preču zīmi, piemēram, Rimi vajadzībām. Vai Jūs piekrītat tam, ka privātās preču zīmes un lielveikalu izplešanās apdraud mazākus zīmolus?

Privātās preču zīmes patlaban ir ļoti aktuāls temats. No vienas puses tie ir draudi, no otras puses – izdevība. Piemēram, mūsu privātās preču zīmes lielākoties ir ražotas Baltijā. No vienas puses ražotājam ir jācīnās par savu zīmolu, no otras puses, tas sniedz lielus garantētus ražošanas apjomus. Viss ir atkarīgs no katra ražotāja un zīmola – vai ražotājs strādā ar savu zīmolu, veic dažādas reklāmas aktivitātes.. nedomāju, ka mēs kādā jaukā dienā varētu ieraudzīt veikalā tikai privāto preču zīmju preces. Baltijā ir spēcīgi zīmoli, piemēram, Laima, Gutta. Mums ir Rimi sulas, bet vai tādēļ neviens vairs nepērk Guttas vai Cido sulas?

Vai krīzes laikā zīmols un patriotisms joprojām ir svarīgs? Vai tomēr pircējiem svarīgākais nav cena?

Tas lielā mērā ir atkarīgs no katra pircēja. Šobrīd galveno lomu spēlē atlaides. Vismaz Latvijā bieži ir novērojams, ka cilvēki vairāk runā par Latvijas preču labajām īpašībām, nekā tās pērk. Agrāk mums ik rudeni bija Latvijas preču dienas, un šogad izlēmām tādas rīkot arī pavasarī. Tēma ir aktuāla, nolēmām, ka liksim īpašu akcentu uz Latvijas precēm. Kampaņa jau bija laba, un cilvēki produktus pirka, tomēr šīs kampaņas rezultātus par izciliem arī nenosauksi. Ja es Jums tagad vaicātu, vai dodat priekšroku Latvijas precei, Jūs, visticamāk, atbildētu ar „Jā”, bet aizejot uz veikalu ne vienmēr nopirksiet tieši Latvijas ražojumu. Taču, kā jau minēju, vairums privāto preču zīmju zīmolu nāk no Latvijas. Kad cilvēki pērk Rimi pienu, viņi pērk Latvijas pienu. Kopumā privātās preču zīmes attīstība Latvijā vēl ir bērna autiņos. Paskatieties, kas notiek Eiropā – Vācijā, Francijā – paskatieties uz Tesco, Wal-Mart, Aldi lielveikalu ķēdēm - viņiem ir milzums privāto preču zīmju.

Jums atšķirībā, piemēram, no Maxima vai igauņu Selver nav klientu lojalitātes kartes. Kādēļ šāda izvēle?

Agrāk šādai izvēlei bija divi iemesli. Pirmais – tas prasa ļoti apjomīgus ieguldījumus. Otrais – tehniskās sistēmas mūsu veikalos bija atšķirīgas, bet šī gada sākumā mēs ieviesām vienotu sistēmu. Nav izslēgts, ka kādu dienu projekts par klientu kartēm realizēsies. Toties jau gandrīz trīs gadus veicam īstermiņa lojalitātes akcijas - uzlīmju krāšanas kampaņas, un tās ir ļoti veiksmīgas. Kad Jūs draugu mājās it visur redzat vienas un tās pašas bļodiņas, nažus, varbūt pat kļūst mazliet garlaicīgi. Tomēr tās ir ļoti labas preces, kuras izmantoju arī pati. Agrāk dzīvē es nekad nebūtu pirkusi dakšiņas un nažus 20 latu vērtībā, bet, ja cilvēks saņem šādus galda instrumentus kampaņas ietvaros un sāk izmantot, pie augstās kvalitātes ātri pierod.

Igaunijā kāda deputāte bija nofotografēta parlamenta sēdes laikā, līmējot Rimi uzlīmes. Lieliska reklāma.

Jā, daudz strādājām, lai to noorganizētu. :)

Kāda ir Jūsu attieksme pret internetu? Kad cilvēkiem ir mazāk naudas, iespējams, viņi biežāk izpēta internetā akcijas, atlaides pirms iet iepirkties? Vai šī tendence kļūst aktuālāka?

Mēs šobrīd pārskatām mūsu mājas lapas darbību, jo tā ir mazliet novecojusi. Mūsu idejas atpaliek no tehniskajām iespējām. Veicot dažādas aktivitātes internetā, mēs redzējām, ka labas un sirsnīgas idejas nostrādā. Kaut vai tik vienkārša lieta kā dzīvnieku fotokonkurss, kura ietvaros saņēmām vairāk nekā 6000 skaistu bilžu ar mājdzīvniekiem. Mēs plānojam internetam pievērsties aizvien vairāk, jo tur dodas arī mūsu pircēji. Sākam novirzīt mūsu investīcijas no drukātajiem mēdijiem uz interneta sfēru. Mēs vēl izmantojam dažus atsevišķus laikrakstus, tomēr pārsvarā ieguldījumi tiek novirzīti internetam. Latvijā ir uzņēmumi, kuri šobrīd mēģina izveidot dažādus cenu salīdzināšanas portālus. Nav nācies vēl tādus redzēt ļoti labā līmenī, bet vismaz kāds mēģina kaut ko darīt. Ja kādam izdosies ieņemt šo nišu profesionālā un klientiem ērtā veidā, tam noteikti būs nākotne.

Bet Jūs neplānojat ieviest tādu sistēmu, ka es varētu veikt iepirkšanos no mājām caur internetu, un tad vai nu Jūs man izvēlētās preces piegādātu vai arī es pats tās veikalā paņemtu? Vīriešus dažreiz ļoti kaitina 45 minušu iepirkšanās.

Te atkal ir savi plusi un mīnusi. No vienas puses, izklausās jau ļoti parocīgi, tomēr uzņēmumi, kas ir sākuši ar to nodarboties, to pēc tam ir pārtraukuši. Pārtikas joma ir ļoti specifiska. Paskatieties uz kādu, kurš veikalā izvēlas tomātus vai arbūzus! Katram ir sava īpašā metode, kā noteikt vai arbūzs ir labs.

Es izvēlos tomātus pēc smaržas..

Jā, un dažiem patīk lieli kartupeļi, turpretī citiem mazi kartupeļi. Tādēļ ir svarīgi, ka katrs pircējs pats var izvēlēties un atlasīt sev šādus produktus. Vienos Jāņos mēs realizējām lielisku ideju, un kopā ar sadarbības partneriem jaukās kartona kastēs iepakojām visu veselīgai vasaras dienai – gurķus, puķu kāpostus un tamlīdzīgi. Un šādā iepakojumā cena tiem bija mazāka nekā pērkot atsevišķi. Taču šī kampaņa bija nesekmīga, jo cilvēki vienkārši neuzticējās šiem iepakojumiem, kaut arī kārbā pat bija logs, lai cilvēki varētu pārliecināties, ka produkti ir labā stāvoklī.

Tāpat, ja kāds veikalā iepakotu Jūsu pirkumu, un Jūs tam nāktu pakaļ, jāņem vērā, ka atšķirīgiem produktiem ir atšķirīga uzglabāšanas temperatūra. Saldējumam viena, gaļai cita. Veikalos ir stingri noteikumi, cik tālu no pārtikas precēm, piemēram, drīkst būt novietots veļas pulveris. Bieži vien visas Jūsu pirkumā esošās lietas, tehniski nevarētu atrasties kopā. Šajā jautājumā izdziļinoties atklājas daudz dažādu nianšu, kādēļ „nē”. Es nesaku, ka tas kādā dienā nenotiks. Varbūt pēc gada vai diviem, vai desmit. Taču šobrīd tam ir vairāk mīnusu nekā plusu.

Tāpat, ejot pa veikalu, reizēm prātā ienāk dažādas jaunas idejas. Mēs, protams, tām palīdzam rasties. Ar dažādām receptēm, kad cilvēks atnāk uz veikalu, vēl skaidri nezinot, ko vēlas pagatavot vakariņās.

Un, iespējams, nopērk vairāk.

Arī tiesa. To varētu nosaukt par iedvesmu, kad cilvēks atnāk uz veikalu bez skaidras domas, ko ēst vakariņās, un tad viņš pamana kādu recepti vai izmēģina kādas jaunas lietas. Es pati esmu iemīļojusi tādas lietas kā rozmarīnu vai dažādus salātus tikai tāpēc, ka esmu izmēģinājusi dažādas receptes un atklājusi, cik ģeniāli tas garšo.

Jūs minējāt, ka vairāk ieguldāt interneta jomā. Vai mazāk uzmanības pievēršat arī TV reklāmām?

Nē, nē. Kaut arī mārketings kopumā attīstās tajā virzienā, ka ar klientiem ir jārunā pēc iespējas tiešāk, mums tomēr ir ļoti plaša auditorija, tādēļ TV aizvien ir labs veids kā mūsu auditoriju uzrunāt. Un jāņem vērā, ka vismaz šobrīd šis kanāls klientam ir bezmaksas. Cilvēki varbūt vairs nevar atļauties pirkt laikrakstus, ja viņiem trūkst naudas, tomēr viņi joprojām skatās TV. Tāpat daudzi vairs neiet uz bāriem un restorāniem, bet sēž mājās un skatās TV, kas gan kopumā nav īpaši labi. Bet jā, mēs nesamazinām budžetu TV reklāmai.

Ko Jūs domājat par netradicionālajām aktivitātēm? Redzēju, ka sadarbojaties ar Gati Mūrnieku no FUSE.

Man patīk šādas aktivitātes. Kuru Jūs redzējāt?

Segway Rīgas ielās, dalot akcijas žurnālus..

Mēs segway jeb gravitamobiļus izmantojām Tudiš-pīp kampaņai, jo kampaņa pati ir traka, un mēs arī gribējām izmantot kādu traku veidu, kā to reklamēt. Segway aprīkojām ar Tudiš-pīp simboliku, un cilvēki dalīja saldumus un akcijas žurnālus. Rezultāti bija diezgan labi. Mēs nevaram šādā veidā pārklāt visu Latviju, akcijas segway braukāja tikai pa Rīgu. Atpazīstamība bija 7%, kas ir ļoti labs rādītājs.

Bet vai tas nav dārgs prieks, jo šādi Jūs tomēr uzrunājat vien nelielu cilvēku daļu, salīdzinot ar TV? Šādu kampaņu efektivitāti ir grūti izmērāma.

Cilvēki šādu aktivitāti uztvēra atšķirīgi un arī ļoti pozitīvi. Pie TV reklāmām visi ir pieraduši, tas ir labs veids kā sasniegt plašas ļaužu masas. Taču, ja ir vēlēšanās darboties kvalitātes vai netradicionalitātes virzienā, šis, manuprāt, bija ļoti labs veids kā pateikt, ka Tudiš-pīp ir kaut kas īpašs.

Cik daudz Jūs izmantojat vecā, labā, tradicionālā pasta pakalpojumus, sūtot akcijas žurnālus uz mājām?

Mēs to darām katras kampaņas ietvaros. Šāds akcijas žurnāls iznāk katru otro nedēļu.

Un apjomu ziņā?

Mums ir divu veidu akcijas žurnāli. Hipermārketu un lielveikalu kopējā žurnāla tirāža ir ap pusmiljonu.

Vai tas ir efektīvi? Jūsuprāt, tas strādā?

Mēs esam veikuši pētījumus, vaicājuši cilvēkiem, vai viņi saņem akcijas žurnālu, vai viņiem ir interese saņemt šādus piedāvājumus un vai tie viņus rosina doties uz veikalu un izdarīt pirkumu. Uz katru no šiem jautājumiem vairāk nekā 50% gadījumu atbilde bija „jā”. Pie tam, šis pētījums notika pirms kāda laika, un tagad cilvēkiem ir vēl lielāka interese par šāda veida piedāvājumiem.

Tātad Jūs plānojat tos turpināt?

Jā. Protams, kādā jaukā dienā mēs dzīvosim tikai internetā, tad šie piedāvājumi attiecīgi būs tikai internetā. Mūsu mājas lapā mēs šos akcijas žurnālus mainām katras akcijas sākumā un pēc apmeklētības statistikas var redzēt, ka tieši šajās dienās cilvēki visvairāk apmeklē lapu un skatās šos piedāvājumus.

Jautājums par kompānijām, kuras tirgo savas preces Jūsu veikalos. Latvijā ir ierobežotas dažāda veida loterijas. Vai akcijas piedāvājumi šobrīd ir modē?

Tieši no piegādātāju puses?

Jā. Piemēram, speciāli preču paliktņi izkārtnes, akcijas „Pērc divus, saņem trešo par brīvu!” un tamlīdzīgi.

Es teiktu – jā. Pašreizējos krīzes apstākļos cieš ikviens, un tie, kuri ir gudrāki, domā, kā piesaistīt klientu uzmanību un sasniegt vēlamos pārdošanas apjomus.

Daudzi mārketinga speciālisti tomēr uzskata, ka šāds akcijas piedāvājumu mārketingam ir īstermiņa efekts, jo atdodot savas preces prom lētāk, peļņa samazinās. Pieaug pārdošanas apjomi, nevis peļņa.

Vienmēr ir jāskatās, par cik cena tiek pazemināta un kādi ir pārdošanas apjomi. Vai tas ir tā vērts? Varbūt tā ir jauna produkta iepazīstināšanas kampaņa, cerot, ka cilvēki sāks to lietot. Šobrīd mēs tieši tā darām ar privātajām preču zīmēm. Tā nav ikdienišķa situācija, ka privāto preču zīmju produktiem ir tik zemas cenas. Mēs ceram, ka cilvēki izmēģinās šos produktus, jo tie ir izcili labas kvalitātes. Piemēram, saldējums ir pagatavots no dzīvnieku taukiem. Tikai daži saldējumi vēl tiek gatavoti no tik augstvērtīgām izejvielām. Šis saldējums tiešām ir izcili garšīgs, no sirds iesaku Jums to pamēģināt.

Kā Jūs izglītojaties, kā gūstat jaunas idejas? Tas ir kāds iekšējs treniņš vai saskarsme ar citiem mārketinga cilvēkiem?

Man ir sabiedrisko attiecību izglītība. Ikdienā es strādāju arī ar sabiedriskajām attiecībām, tādēļ mums uzņēmumā ir vēl viens mārketinga menedžeris. Galvenokārt, mana izglītība ir balstīta uz dzīves pieredzi, uz kolēģu padomiem. Neesmu atsevišķi mācījusies mārketingu, ja neskaita vienu izņēmumu. Proti, pērn mums Stokholmas Ekonomikas augstskolā tika noorganizēta Rimi biznesa skola. Gada garumā, divas vai trīs dienas mēnesī mēs apguvām dažādus ļoti interesantus mācību priekšmetus. Tas tiešām bija aizraujoši, pasniedzēji speciāli ieradās no dažādām valstīm. Viens kurss bija par finansēm, otrs par mārketingu, cits par kultūru vai cilvēkresursiem. Nekad agrā nebiju bijusi tik interesantās lekcijās. Tādēļ varu teikt, ka daļēji mana biznesa izglītība nāk no šīs biznesa skolas. Protams, pāris dienās nevar iemācīties nopietnas lietas, tomēr es aizvien atceros un regulāri izmantoju šajā skolā iegūtās atziņas. Vēl jāmin dažādas konferences un nozares literatūra. Esmu Latvijas Sabiedrisko attiecību speciālistu asociācijā, kur mums ir jauka tradīcija sanākt kopā un dalīties savā pieredzē par dažādiem jautājumiem.

Cik stundas dienā Jūs strādājat? Reizēm ir diezgan ierasts saņemt no cilvēkiem e-pastus vēlu vakarā vai pat naktī, arī Jūsu e-pasts atnāca vēlu vakarā..

Tas ir atkarīgs no situācijas. Reizēm strādāju astoņas stundas vai mazāk, dažbrīd vairāk. Es nekad neesmu stundas skaitījusi. Darbs šeit ir vienmēr, tomēr smagāki posmi uzrodas viļņveidīgi. Viens darba vilnis nāk vasaras nogalē līdz ar budžeta plānošanu, kad ir jādomā, ko darīt nākamajā gadā un jāliek kopā skaitļi. Tad nāk nākamie viļņi – skolas sākuma kampaņa, Rimi dzimšanas diena, gadu mijas tirdzniecība. Tad nāk pavasaris ar darbinieku novērtēšanas aktivitātēm. Es pati runāju un vērtēju visus mūsu departamenta darbiniekus, lai arī teorētiski varētu šo procesu deleģēt. Bet man patīk vismaz reizi gadā ar katru aprunāties par globālām lietām un pašsajūtu, jo ikdienas dunā tā (po duši) izrunāties nesanāk. Es vienmēr arī smejos, ka mūsu sieviešu kolektīvā klaču nav vispār, jo mums pa īstam tam neatliek laika. Tas ir tāpat kā ar bitēm – tās spieto tikai tad, ja tām nav ko darīt. Un visām plānotajām aktivitātēm ik pa laikam pa vidu iespraucas kāda krīze, protams, neplānota.

Nedēļas nogalēs gan veiksmīgi atslēdzu savu domāšanu par darba lietām. Varu būt dārzā vai ar ģimeni, vai draugiem. Protams, reizēm žurnālisti piezvana arī svētdienās, bet tādas ir sabiedriskās attiecības – 24/7.

Intervēja: Hando Sinisalu & Ginta Bakane, Best Marketing
Datums: 26.05.2009